Iemesls raizēties ir vienmēr. Ja ir pandēmija un ja nav pandēmija, mūsu galvās ir gari “to do” saraksti, un daudzi no pienākumiem šķiet nebeidzami, un daudzi no sarežģījumiem neatrisināmi. Raizēšanās nomāc, kļūstam bēdīgi vai ļoti viegli aizkaitināmi, var piemeklēt bezmiega naktis un dusmu lēkmes.
Kaut kādā mērā tā ir neizbēgama, daļa no dzīves, un pat vajadzīga, jo reizēm tā ir "degviela", lai mēs darītu to, kas mums ir patiesi svarīgs. Bet reizēm tā nomāc mūs par daudz un traucē. Te būs viens no variantiem, kas var palīdzēt tai nepārmākt mūs par daudz:
1. Iekārto raizēšanās dienasgrāmatu. Tā vietā, lai domas “maltu pa riņķi” savā galvā, pieraksti tās : par ko es uztraucos, cik ļoti (no 1 - 10). Šāda pierakstīšana palīdz atšķetināt domu kamolu.
2. Nošķir hipotētisku satraukumu (tas nav racionāls vai nav atrisināms) no praktiska, risināma.
3. Ieplāno laiku, kad raizēties, piemēram, otrdienās un ceturtdienās plkst.20:00-20:30, un tad nedari neko citu, tikai raizējies. Šāds paradums nav īpaši populārs, bet varbūt noderētu gan:).
4. Visus satraukumus, kuri “nāk galvā” pārējā laikā, tikai pieraksti “raizēšanās dienasgrāmatā”. Ja tas ir “hipotētisks satraukums”, tad atstāj raizēšanos par to īpašajam, ieplānotajam laikam.
Ja tas ir praktisks satraukums – atrisini vai ieplāno tam laiku.
Kad esi pierakstījis, pārslēdz uzmanību uz esošo brīdi, piemēram, nosauc 5 lietas, ko redzi, 4 – ko dzirdi, 3- ko sajūti, 2- ko saod un 1, ko vari sagaršot. Ieelpo, izelpo, un ej dzīvē:).
Ar sveicieniem, Līga Valinka; www.psihologijaikdienai.lv
Bình luận